Dažādi

 
Dažādi
Dundagas evaņģēliski luteriskā baznīca

Pēc Dundagas pils uzcelšanas (13.gs. beigās) katoļu laikos tajā ierīkoja pils kapelu, ko vēlāk izmantoja vācu draudze. Kopš 1830.gada tā vairs nebija lietojama un 1872.gada ugunsgrēkā kopā ar pili nodega. Pili vēlāk atjaunoja, bet baznīciņu vairs ne. Tagad virs tās drupām uzlikts pagaidu jumtiņš, lai nepieļautu mūru tālāko bojāšanos.

Latviešu draudzes vajadzībām Āžu muižā, 5 km no Dundagas centra, kopš 17.gs. pastāvēja koka baznīca. Apmēram 100 gadu tā darbojās vienlaikus ar pils kapelu.

Tagadējo mūra baznīcu pabeidza celt 1766. gadā ar Dundagas pils īpašnieka firsta Kārļa Ostenzakena (1726.-1794.) gādību. Līdz 20.gadsimta 20.gadu sākumam tā kalpoja abām draudzēm - vācu un latviešu. Tā bija daudz plašāka un gaišāka par abām iepriekšējām.

1897.gadā agrākā torņa vietā uzbūvē tagadējo slaido torni.
Baznīcai kopš 1935.gada piešķirts arhitektūras pieminekļa statuss. Pieminekļu valde no baznīcas izņem Ostenzakenu dzimtas muižnieku tēlus un pārved tos uz Rīgas muzeju, kas atrodas pie Doma baznīcas. Vasarā baznīcas iekšpusi izremontē un pārkrāso, krāsas pieskaņojot J. Rozentāla altārgleznai. Dundagas aizsargu organizācija sarūpē un pie baznīcas sienas pretī kancelei uz balta marmora postamenta uzstāda melna marmora piemiņas plāksni, kurā zeltītiem burtiem iekalti Latvijas atbrīvošanas cīņās un pasaules karā kritušo Dundagas draudzes dēlu vārdi.

1937.gadā sāk baznīcas žoga remontu. Tas ilgst līdz 1938. gada beigām. Akmens vaļņa vietā lika betona pamatu, betona stabus un koka daļas.

1988.gada jūnijā no baznīcas torņa noņem nolietojušos koka dēlīšus un torni apvelk ar skārdu.

Baznīcā atrodas Jaņa Rozentāla altārglezna "Lieldienu rīts" un 1859.gadā latviešu zemnieka Anša Dinsberģa būvētās ērģeles, kā arī Bībele (1689.) un Kārļa Ulmaņa 1936.gadā dāvātā viesu grāmata ar viņa ierakstu.

Koordinātas:
57.50952988086114
22.35325061904905
Tālrunis:
+371 29444395
Epasts:
tic@dundaga.lv
Dundagas baptistu baznīca

Kopš draudzes dibināšanas 1867.gadā Dundagas baptistu draudzei nav bijis sava dievnama, draudze pulcējusies Makevica mājā Nabaglejā (tagad Dakterlejā), tad Ošu un Bišu mājā, lielākos svētkos — pilī vai luterāņu baznīcā.

Baznīcas ceļ gadsimtos reizi, tā ir īpaša misija, uz kuru Dundagā bija aicināts mācītājs Haralds Anzenavs. 1992.gadā draudze lūdza pagasta vadību nodot tai 0,3 ha lielu zemes gabalu dievnama būvniecībai no valstij piederošās dzelzceļa zemes Talsu - Pāces ielas stūrī. Pašvaldība lūgumu apmierināja. Haralda Anzenava ieceres par baznīcas aprisēm un telpām arhitekts Aivars Lācis ietvēra rasējumos. Būvprojektu saskaņoja 1993.gada Ziemassvētkos, bet jau 1.jūlijā pamatakmeni iesvētīja Latvijas baptistu draudžu savienības bīskaps Jānis Eisāns.

Sākās gandrīz 3 gadus ilgais būvniecības laiks, līdz 1995.g. 8.oktobrī notika oficiāla ēkas atklāšana un 10.decembrī —  iesvētīšanas dievkalpojums.

Ēkas tālākā galā vēl turpinājās darbs, un aktu par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā komisija parakstīja 1996.gada 23.decembrī.

Koordinātas:
57.505276469382274
22.349624272460915
Tālrunis:
+371 29174844
Mājaslapa:
Mazirbes evaņģēliski luteriskā baznīca

Pirmā koka baznīca Mazirbē — Irbes baznīca — uzcelta 1766.gadā. Dundagas muižas īpašnieks Teodors fon der Osten-Sakens 1866.gadā ielika pirmo pamatakmeni tagadējai mūra baznīcai, kas iesvētīta 1868.gadā. Celtniecību vadīja vācu būvmeistars A. Šrots, bet būvdarbus veica vietējie meistari.

Taisnstūrveida garenbūvei ir poligonāla apsīda un slaids, augsts kvadrātveida zvana tornis ar poligonālu jumta smaili. Pirmā pasaules kara laikā (1914./1916.) krievu artilērija uzspridzināja baznīcas torni, tas atjaunots 1927.gadā. Tornis majestātiski slejas debesīs 36 metru augstumā un ir kalpojis kuģa atrašanās vietas noteikšanai Irbes jūras šaurumā starptautiskās trases jūras braucējiem. 1964.gadā baznīcu draudzei atsavināja. Dievnams piedzīvoja pamestību un demolēšanu, bet Trešā atmoda nesa Mazirbes baznīcas atjaunotni (1985. - 1988., 1997.).

Altārglezna «Kristus un Svētais Pēteris uz jūras» ir mākslinieces Guntas Liepiņas-Grīvas darbs (1993.) — 19. gadsimta gleznas atkārtojums.

Dievnams ir viena no skaistākajām Kurzemes piekrastes baznīcām, kas izceļas ar izjustām, slaidām proporcijām, estētisko kvalitāti un gleznaino veidolu.

Koordinātas:
57.67146950220608
22.330419655914284
Tālrunis:
+371 20074480
Pitraga baptistu baznīca

Pitrags ir lībiešu ciems, kura izcelsme dokumentāri saistāma vismaz ar 16.gadsimta otro pusi. Par dzīvi 18.gadsimtā vēsta Irbes - Ģipkas draudzes baznīcas grāmata. Draudze Pitragā dibināta 1890.gadā, un tās locekļi dzīvojuši Nevejas ciemā un jūrmalciemos no Mazirbes līdz Kolkai. 1902.gadā par draudzes locekļa kapteiņa Damberga personīgajiem līdzekļiem celtais lūgšanu nams Pirmajā pasaules karā izdedzis, 1925.gadā atjaunots, 20. gadsimta beigās remontēts.

Lūgšanu nama veidols nav mainīts kopš atjaunošanas - vienstāva mūra garenceltne ar divslīpju jumtu. Ēkas fasāde apmesta, rustota. Jumta stāvā labiekārtota telpa svētdienas skolas nodarbēm. Baznīcas lielajā zālē - gleznotāja V. Krēsliņa dāvināta altārglezna (1991).

Koordinātas:
57.703917713495855
22.387539979095436
Tālrunis:
+371 22018468
Kolkas evaņģēliski luteriskā baznīca

Tagadējai mūra baznīcai (1885. — 1886.) pamatus un vēstījumu nākamajām paaudzēm baznīcas torņa apaļajā bumbā lika toreizējais Dundagas muižas īpašnieks Karls Ludvigs Ferdinands fon der Osten-Sakens. 1885.gadā būvmeistara Oto Zīverta vadībā sākti būvdarbi pēc arhitekta Teodora Zeilera projekta.

Tā ir taisnstūra vienjoma garenbūve ar poligonālu sakristeju un augstu piebūvētu kvadrātplāna torni ar poligonālu jumta smaili.

1969.gadā notika pēdējais dievkalpojums, pēc tam baznīcu izdemolēja. Reizē ar Atmodu atdzima arī šis savulaik izpostītais no stipriem akmeņiem mūrētais dievnams.

Dokuments, ko atrada 1992.gadā, restaurējot baznīcu, skaidroja, ka baznīca līdz 1833.gadam trīs reizes mainījusi atrašanās vietu. Restaurētās gandrīz mūžībā zudušās baznīcas interjers ieturēts silti brūnganos un baltos toņos. Spēcīgs akcents dievnama atturīgajā interjerā ir modernā stilā neparasti risinātā altārglezna triptihs, mākslinieces Helēnas Heinrihsones dāvinājums (1993.).

Koordinātas:
57.750566235384554
22.594311472053505
Tālrunis:
+371 26057021
Kristus dzimšanas Kolkas pareizticīgo baznīca

Ap 1885.gadu daudzi Kolkas iedzīvotāji pārgāja pareizticībā un Kolkā nodibināja pareizticīgo draudzi.

Kolka ir vienīgais jūrmalas ciems, kur 1890.gadā (citos datos 1891. — 1892.) uzcelta pareizticīgo baznīca un nosaukta par Kristus Piedzimšanas pareizticīgo baznīcu (Rīgas Eparhijas arhitekts Apollons Ēdelsons, būvuzņēmējs Voosts). 1982.gadā draudzei nācās atteikties no sava dievnama. Baznīca tika izdemolēta.

Laukakmens mūra ēka ar sarkano ķieģeļu apdari, četrstūru plānojumu, izbūvētu altārdaļu, torni ar skārda jumtu un diviem sīpolveida kupoliem atjaunota 1989. — 1999. Zvans uzlikts 1936.

Koordinātas:
57.74842503207747
22.592535849685646
Tālrunis:
+371 63220489
Jūras zvaigznes dievmātes Kolkas Romas katoļu baznīca

Ir pagājis vairāk nekā 900 gadu kopš pirmās katoļu baznīcas būves Kolkā. Gadsimtiem šīs konfesijas dievnama te nav bijis, ari Latvijas brīvvalsts laikos ne.

1992. - 1997.gadā Kolkā veidojās Romas katoļu draudze, un radās nepieciešamība pēc sava dievnama. 1997.gada jūlijā ar Liepājas diecēzes bīskapa Ārvalda Andreja Brumana atļauju prāvesta Andreja Mediņa vadībā tika nojaukta 1935.gadā Sakas Grīņos celtā baznīca - koka guļbūve. Līdz 4.oktobrim to no jauna uzcēla Kolkā, atjaunojot logus, grīdu, jumtu un piebūvējot torni (arhitekte Marija Zēberga, būvdarbu vadītājs Viktors Sepelevs). Mainīts altāra iekārtojums, no Grīņiem saglabājies biktskrēsls.

Ā. A. Brumanis baznīcu iesvētīja Vissvētākās Jaunavas Marijas - Jūras Zvaigznes Dievmātes godam ar svētku dienu 22.augustā.

Koordinātas:
57.738490250896
22.582890626068092
Tālrunis:
+371 29644609
 
----------
CMS v.1.9.2 © RixtelLab 2014-2017

Mājas lapu izstrādāja Grandem , programmēja Rixtel Lab.