Dažādi

 
Dažādi
Šlīteres bāka

No 1. aprīļa bākas darba laiks:
S, Sv. 11.00 – 16.00

Ieejas maksa:
pieaugušie 1,20 €
skolēni 0,60 €
pirmskolas bērni un invalīdi bez maksas.

Nostāsti par laupītāju Dāvidu, kurš kurinājis maldu ugunis, lai ievilinātu kuģus briesmās, piešķir bākas atrašanās vietai noslēpumainību, tādējādi īpašu pievilcību.

Vēl 19.gs. sākumā te auguši milzīgi koki, kuri kalpojuši jūrniekiem par orientieri. Jūras kartēs šī vieta dēvēta par Domkalnu, t.i., Baznīckalnu (norāde uz senu svētvietu). Pirms Slīteres torņa uzcelšanas Zilo kalnu kraujā audzis milzu ozols, kas bijis atzīmēts jūras kartēs. Kad ozolā iespēris zibens, tas aizgājis bojā.

Vairākus gadsimtus par orientieri kalpojusi dāņu vikingu būvētā Slīteres baznīca.

1849.gadā no laukakmeņiem būvētais Slīteres tornis, kurš par diennakts bāku kļuvis tikai 1961.gadā, šodien uzskatāms par otru vecāko saglabājušos navigācijas būvi Latvijā (aiz Ovīšu bākas).

Tā bija viena no augstākajām ugunīm visā Baltijas jūras piekrastē (vairāk kā 100 m virs jūras līmeņa). Pakāpšanās sanāk diezgan iespaidīga, jo 26 metrus augsto torni vēl papildina Zilo kalnu krauja, kas pie celtnes pamatiem sasniedz 76 m virs jūras līmeņa. No bākas augstumiem var vērot gan Miķeļtorņa, Ovīšu, Kolkas un pat Sāmsalā esošās Sirves raga bākas (pa kreisi no Mazirbes baznīcas). Slaidais Mazirbes baznīcas tornis vīd tepat - aiz Undžavas mežu biežņas, un labi noder arī zvejniekiem un jūrniekiem par orientieri. Zilo kalnu krauja noteikusi vēl vienu īpatnību: neviena no Latvijas bākām neatrodas tik tālu no jūras (5,3 km).

1999.gadā Šlīteres bākā tika izdzēstas ugunis un nomontētas gaismas iekārtas. Bākas izdzēšana neapdraud kuģošanas drošību Ziemeļkurzemes piekrastē, jo kuģi tagad ir aprīkoti ar mūsdienīgām navigācijas iekārtām, tāpēc gaismas orientieru skaitu var samazināt. Agrākās bākas joprojām paliek kā labi dienas orientieri zvejniekiem.

Kopš 2002.gada bākas komplekss ir Slīteres nacionālā parka tūrisma objekts, kas kalpo kā skatu tornis apmeklētājiem. Tajā izvietota ekspozīcija par jūras bākām Latvijā, Baltijā un pasaulē.

Tiešraide no Šlīteres bākas. Skats uz Slīteres nacionālā parka mežiem.

Slīteres nacionālajā parkā ir izveidoti vairāki pārgājienu, velo, ūdens un auto tūrisma maršruti.

Šlīteres bāka. Foto: Ainars Gaidis
Koordinātas:
57.62850466856582
22.289167281265236
Adrese:
«Šlīteres bāka», Šlītere, Dundagas pag., Dundagas nov., LV-3270
Tālrunis:
+371 28385025
Vecā Kolkas bāka

Kolkasraga bāku vēsture aizsākas 13.gs., kad šeit kurināti signālugunskuri, lai jūrnieki varētu noteikt pagrieziena punktu starp Irbes šaurumu un Rīgas jūras līci. Rags, no kura sēklis iestiepjas 6 km tālu, vienmēr bijis kuģniecībai bīstams, pie tā izveidojusies kuģu kapsēta ir lielākā Baltijas jūrā.

Te, uz zemūdens kraujas, sastopas Sur mer ar Piški mer (lībiski Lielā jūra un Mazā jūra).

Pirmais bākas koka tornis, kura virsotnē kurināts ugunskurs, minēts 1532.gadā. 16.gs. vidū te bijušas divas bākas, kas veidoja vaduguņu līniju pa sēkļa asi. Pagrieziens bija jāizdara brīdī, kad abu bāku ugunis atradās viena virs otras un šķietami saplūda vienā. 1818.gadā ugunskurus aizstāja ar eļļas lampām - gaisma bija nepārtraukta jeb, kā saka jūrnieki, cieta. Kolkas bāku ekspluatāciju par vairāk kā 3 tūkstošiem sudraba rubļu gadā bija uzņēmies Dundagas muižas īpašnieks Ostensakens.

Krimas kara laikā britu jūrnieki izdemolējuši bākas, 1858.gadā torņus remontēja un nostiprināja krastu pie Ziemeļu bākas torņa. Divdesmit gadus vēlāk torni sagāza jūra. Dienvidu tornī ierīkoja kuģu kustības un ledus novērošanas punktu.

Šodien no vecās bākas saglabājušies tikai drupu fragmenti.

Vecā Kolkas bāka
Koordinātas:
57.7589180060407
22.60471307861326
Mājaslapa:
Kolkas bāka

Kolkas bāka ir vienīgā bāka Latvijā, kas būvēta uz mākslīgi veidotas salas. Tā atrodas jūrā, - 5,14 km attālumā no vecās bākas drupām. Salu veidoja no laukakmeņiem, ko pieveda laivās vai ragavās no Kurzemes un Igaunijas. Tās būvi uzsāka 1872.gadā, bet gaismu pagaidu bākas tornī iededza 3 gadus vēlāk. Uz salas uzbūvēja dzīvojamo māju apkalpei un uzstādīja no Parīzes atvestu miglastauri.

Pabeigtā bāka sāka darboties 1884.gadā. Miglas tauri aizstāja ar tvaika sirēnu, 1915.gadā nekustīgo lēcu - ar zibšņu gaismu, bet 1934.gadā par kvēlgaismas avotu kļuva starmetēju lēcas, novietotas uz rotējoša galda. Sešdesmitajos gados bāku atkal modernizēja, savukārt, 1979.gadā bāka sāka darboties automātiski, bez apkalpes.

Salas akmeņu bērumu nepārtraukti izskaloja viļņi un straume, tāpēc koka aizsargsienas aizstāja ar betona mūri, vēlāk visapkārt tika sakrauti dzelzsbetona tetrapodi, starp kuriem salika akmeņus un maisus ar cementu.

Kolkas bāka. Foto: Kaspars Priede
Koordinātas:
57.80238014078378
22.633981343383766
Mājaslapa:
 
----------
CMS v.1.9.2 © RixtelLab 2014-2017

Mājas lapu izstrādāja Grandem , programmēja Rixtel Lab.