Jūrtaka ir garās distances pārgājienu maršruta E9 daļa gar Baltijas jūras piekrasti, kas sākās pie Lietuvas-Latvijas robežas Nidas ciemā Latvijā un finišē pie Tallinas ostas Igaunijā. Kopējais takas garums ir 1200 km no kuriem 580 km ir Latvijā, bet 620 km Igaunijā, maršruts ir veicams abos virzienos un Tallina var būt arī starta punkts.
Dundagas novadā Jūrtaka šķērso 36 km garo jūras robežas posmu un ietver 7 no Lībiešu krasta ciemiem: Sīkrõg / Sīkrags – Irē / Mazirbe – Kuoštrõg / Košrags – Pitrõg / Pitrags – Sǟnag / Saunags – Vaid / Vaide – Kūolka / Kolka.
Kā iet pa Jūrtaku?
Jūrtaka sastāv no 60 atsevišķiem vienas dienas gājiena posmiem. Katra diena ir plānota kā atsevišķs, neatkarīgs maršruts. Dienas savienojot, var veikt vairāku dienu maršrutu. Jūrtaku var sākt jebkurā fiziski pieejamā vietā un iet vienā, vai otrā virzienā, jo marķējums ir abos virzienos. Katrai dienai ir norādīts ieteicamais starta un finiša punkts. Atkarībā no interesēm un iespējām, atsevišķus posmus var neiet ar kājām, bet veikt ar sabiedrisko transportu, vai vienoties ar naktsmītņu saimniekiem par transporta un mantu pārvadāšanu. Dabā orientēties palīdz maršruta marķējums (balts – zils – balts) uz kokiem, akmeņiem un citiem dabas objektiem un uzlīmes uz ceļa zīmēm, elektrības stabiem, tiltu margām ciemos un pilsētās, kā arī norādes ceļa zīmes. Vietās, kur Jūrtaka iet pa liedagu un ilgstoši nav jānogriežas, tā nav marķēta. Dižjūrā (Baltijas jūras Kurzemes piekraste) un Mazjūrā (Rīgas jūras līča Kurzemes piekraste) kāpās pie apdzīvotām vietām ir izvietotas koka norādes, kas informē par konkrēto apdzīvoto vietu, kā arī parāda attālumu līdz nākošam ciemam abos virzienos. Gar Jūrtaku ir izvietoti informācijas stendi.
Maršruta specifika
Latvijā Jūrtaka galvenokārt ved pa smilšainām pludmalēm, dažviet akmeņainiem liedagiem, īsos posmos – pa piejūras pļavām. Latvijas piekrastei raksturīgi smilšainu kāpu biotopi. Piekrastes mežos ir iestaigātas takas un nelieli ceļi. Igaunijā gar pašu jūras krastu Jūrtaka iet ~ 100 km garumā – galvenokārt starp Hāpsalu un Tallinu. Citviet Igaunijā ir sarežģīta krasta līnija, ko veido daudzie zemesragi, pussalas, mitrāji - niedrāji, palieņu pļavas, lagūnas un sekli līči, tādēļ pārējie ~ 500 km ir veicami pa piekrastes takām, ceļiem un gar autoceļu malu. Pilsētās un apdzīvotās vietās Jūrtaka ved pa gājēju ietvēm.
Jūrtaka 4 gadalaikos
Jūrtaku var iet visos 4 gadalaikos. Vasaras Latvijā un Igaunijā ir tūrisma sezonas, kad piekrastē uzturas vairāk cilvēku, kā rezultātā naktsmītnes jūras tuvumā var būt rezervētas jau iepriekš, bet lielāko pilsētu tuvumā ilgāk var būt jāgaida uz pasūtīto maltīti. Vasarā var peldēties, brist basām kājām, pārbrienot arī upītes un strautus. Vasarā var būt arī ilgāki lietus un zemākas gaisa temperatūras (~+13°C) periodi, tāpēc iepriekš noteikti jāiepazīstas ar laika prognozi. Rudenī, ejot cauri mežiem, īpaši Igaunijā, parādās vairāk krāsu - krāsojas koku lapas, ir atrodamas sēnes, ogas un rieksti. Migrē putni. Vērojamas vētras, kuru laikā no jūras tiek izskalots dzintars. Šajā laikā daļa no naktsmītnēm un ēdināšanas vietām var būt slēgtas. Maršruts ir veicams arī ziemā, tomēr jārēķinās, ka vairums pakalpojumu šajā laikā nav pieejami. Ja ir noturīgs sniegs un sals, vairāki posmi, piemēram, Vidzemes piekraste, ir veicami ar distanču slēpēm. Pakri pussalā ir apskatāmi ledus veidojumi. Dodoties pārgājienā pavasarī, var novērot dabas mošanos - pārsvaru gūst zaļā krāsā, piekrastē smaržo ceriņi, atgriežas putni. Upītes un strautiņi, kas vasaras laikā var būt viegli pārbrienami, pavasaros var būt ar augstu ūdenslīmeni, tādēļ jāmeklē tuvākais tiltiņš. Naktsmītņu un ēdināšanas pakalpojumu piedāvājums joprojām ir ierobežots.
Noderīgi padomi
Ceļojumā līdzi ieteicams ņemt skaidru naudu (EUR), jo ne katrā vietā var norēķināties ar karti, kā arī ne visur ir pieejami bankomāti. Šķērsojot valstu robežu un tās tuvumā ir jābūt līdzi personu apliecinošiem un ceļošanai derīgiem dokumentiem. Akmeņainos un klinšainos posmos noderēs slēgta tipa apavi, bet vietās, kur krasts ir aizaudzis, - ūdensizturīgi apavi. Noderēs arī mitruma un vējizturīgs apģērbs. Vēlama aptieciņa. Noderēs tālruņa ārējais akumulators, jo ir vairāki garāki posmi, kuros elektroierīču uzlāde nav iespējama. Dažās vietās var nebūt mobilā telefona zonas pārklājuma. Lielākajā daļā naktsmītņu un ēdināšanas uzņēmumu ir pieejams WiFi. Klintis un stāvkrasti sastāv no nenoturīgiem nogulumiežiem - to tuvumā var veidoties nobrukumi un noslīdeņi. Stipra vēja laikā nav droši tuvoties vietām, kur stāvkrastus apskalo viļņi - tiem jāiet apkārt.
Pievienojies Jūrtakai kad vien vēlies, atvadies, kad vēlies, un atgriezies, kad esi pēc tās noilgojies! Vairāk informācijas
www.jurtaka.lv.
