Galamērķi

Kolkasrags

Kolka ir Kurzemes pussalas tālākais ziemeļu punkts, bet Kolkasrags ir izteiktākais zemesrags Latvijas piekrastē. Tā ir vieta, kur vērojama divu «jūru» – atklātās Baltijas jūras un Rīgas līča jeb Dižjūras un Mazjūras – viļņu saduršanās. Rags kā sēklis zem ūdens turpinās vēl 6 km garumā, un tā muguru jūra apskalo 0,5–3 metru dziļumā. Jūra ap Kolkasraga sēkli ir neskaitāmu kuģu bojāejas vieta. Sēkļa galā uz mākslīgas salas atrodas Kolkas bāka.

Kolkasraga (Domesnes) vārds pirmo reizi satopams tekstā (ap 1040), kas iekalts Mervalas (Mervalla) rūnu akmenī Zviedrijā. Kolka kā apdzīvota vieta pirmo reizi rakstos minēta 1387. gada dokumentā. Kolkasraga apzīmējums dokumentos līdz 19. gadsimta beigām bija Domesnes, bet vietējie iedzīvotāji ciemu sauca par Kolkasragu. 20. gadsimtā nostiprinājies apdzīvotās vietas nosaukums Kolka, lībiski Kūolka. Šis apzīmējums nāk no somu un igauņu valodas: igauņu kolgas, kolk, somu kolkka – kakts, stūris, nostūris.

Te ir vienreizēja iespēja vērot gan saullēktu, gan saulrietu jūrā vienuviet.

Pavasara migrācijas laikā šeit ir ievērojama caurceļojošo gājputnu koncentrēšanās un atpūtas vieta.