Maršruti

 
Gar Vaides ūdeņu krastiem
GarVaidesudenukrastiem pdf
1
Vaides dīķis
Izveidots 1972. gadā, aizdambējot plašu vigu Kukšupes un Vaides grāvja sateces vietā. Vaides dīķis barojas no Bažu purva ūdeņiem. Dīķim ir notece uz jūru pa Vecroču upi. Daudzveidīga ir Vaides dīķa fauna – dīķī mitinās raudas, asari, līdakas, līņi, karūsas un citas zivis. Vairākkārt dīķī ielaistas karpas. Putnu ceļošanas laikā dīķi atpūtai un nakšņošanai izmanto ūdensputni – pīles, gauras, lauči, gulbji, reizēm arī pa kādai zosij. Ligzdošanas laikā meža pīles un krīkļi savus pīlēnus uz dīķi atved no plašākas apkārtnes. Regulāri dīķī novērojami bebri. Pakrastēs, starp melnalkšņu sakņu mudžekļiem barību meklējot, lodā ūdeles. Reizēm dīķi apmeklē ūdrs.
Aiz Vaides dīķa slūžām jānogriežas pa labi, lai virzītos pa Vecročupes kreiso krastu. Alternatīva – no dīķa pārsimt metru jādodas jūras virzienā, tad jānogriežas pa labi – pa zemes ceļu.
2
Vecročupe
Upe iztek no Vaides dīķa un aptuveni 1,5 km tek paralēli jūrai, līdz izlaužas cauri augstajām kāpām un sasniedz Baltijas jūru. Tā līkumo pa dziļu gravu, kuras nogāzes veido augstas, senas kāpas jeb kangarus. Tik augstas kāpas varēja rasties smilšu pārpūšanas rezultātā. Nevar nepamanīt vismaz divsimt gadu vecās, žuburotās priedes – gluži kā taigā jeb boreālajā skujkoku mežā. Priežu stumbri skarbajā jūras vējā savērpti un izliekti.
3
Vietām Vecročupe sadalās divās tecēs
Tās lejpus atkal savienojas. Skats uz upi un plašu apkārtni paveras no augstās kāpas. Agrāk no kangara muguras bija pārredzami  lauki un pļavas, varēja redzēt jūru. Taču padomju laikos, kad visa zeme piederēja valstij, Vaides ciema lauki, pļavas un pamestās sētas tika apstādītas ar mežu.  Tāpēc priežu mežaudzes Vaidē vidēji ir vien ap piecdesmit gadu vecas. Pa ceļam līdz Vecročupes grīvai augstās kāpas piekājē redzamas smilšu lauces, skudru pūžņi, pārnadžu spiru kaudzītes, zvēru iebradātās takas. Tas rada rimtu dabas noskaņu un sajūtu, ka esi tālu no cilvēku mītnēm.
Pēkšņi lauces malā skatam paveras uzkalniņš – kapu kopiņa ar koka krustu bez uzraksta. Šī, iespējams, ir vienīgā vieta, kur ar godu apbedīts lielākais Latvijas dzīvnieks  – alnis… 20. gs. 80. gadu nogalē Vaidē dzīvojis kāds alnis, kas nav baidījies no cilvēkiem, tāpēc bijis iemīļots vaidenieku vidū. Taču skaistā dzīvnieka dzīve beidzās traģiski – tā ragi sapinās robežsargu stieplēs, tas nespēja atbrīvoties un tikt prom. Kad mežsargs dzīvnieka paliekas atrada, dzīvnieks bija lielās mokās miris. Alni apbedīja šajā vietā, koka krusts uz kopiņas stāv jau vairāk nekā 30 gadu. Aļņa galvaskauss ar stieplēs sapītajiem ragiem apskatāms Ragu muzejā Vaides «Purvziedos».
4
Pelēkās kāpas, liedags
Izejot jūras krastā, vispirms jāšķērso pārdesmit metru plata pelēko kāpu josla. Par pelēkajām kāpām – joslu starp mežu un smilšu liedagu, dēvē tāpēc, ka to vienmērīgi klāj dažādi zālaugi, sūnas, tostarp reti un aizsargājami augi, piemēram, smiltāju neļķe un pļavu silpurene.
5
Vaide senos laikos
Vaide vienmēr ir bijis  mazākais no senajiem lībiešu zvejniekciemiem Dundagas novadā, Dižjūras (Baltijas jūras) krastā posmā no Sīkraga līdz Kolkai. Senajos laikos jeb 16. gs., kad Vaide pirmo reizi minēta tā laika dokumentos, te reģistrētas uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas sētas: «Lekši», «Lāžas», «Žonaki», «Roči» un vēl dažas vecsaimniecības. «Ročus» ap 19. gs. vidu sāk dēvēt par «Vecročiem», jo kaimiņos uzceļ «Jaunročus». Upe nosaukta mājas vārdā.
Līdz 20. gs. 30. gadiem, kad tika iedalīta zeme jaunsaimniecībām, Vaidē katrai vecsaimniecībai piederēja vairāki desmiti hektāru zemes. Līdz 20.gs. vidum visapkārt bija nevis mežs, bet gan labības, kartupeļu lauki, pļavas un ganības, jo visās saimniecībās turēja lopus.
6
Šim punktam jāseko aiz 4. par Pelēkajām kāpām un liedagu
Tālumā jau redzams, ka liedagā stāv piekrastes zvejas laiva un  senlaicīga, armijas tipa smagā automašīna, ar kuras palīdzību laivas tiek vilktas krastā.
7
Zvejnieku ceļš
Lai atgrieztos izejas punktā pie Vaides dīķa, jāiet pa tā saucamo zvejnieku ceļu. Pa to nobraukt liedagā atļauts tikai zvejniekiem un liedaga apsaimniekotājiem. Šeit var izjust Vaides ciema noskaņu.
 
----------
CMS v.1.9.2 © RixtelLab 2014-2018

Mājas lapu izstrādāja Grandem , programmēja Rixtel Lab.